ABRAGCIEMS 2017
Ir gaiša, saulaina vasaras diena – 25. jūnijs. Rīgas centrā pie vecā pasta pulcējas līksmu bērnu un pieaugušo bariņš. Tas dosies sen gaidītajā ceļā uz vasaras nometni Kurzemē, Abragciemā pie jūras. Lielāka daļa braucēju ir pazīstami jau no iepriekšējās vasaras. Ceļotāji sasēžas ērtā autobusā, un brauciens var sākties. Vēl pietura Iļģuciemā, tad Imantā, un visi nometnes dalībnieki ir kopā. Braucēji satraukti, priecīgi. Priekšā jauku piedzīvojumu pilnas dienas. Arī brauciena laikā var ne tikai parunāties, iepazīties, bet pa autobusa gaišajiem logiem vērot skaisto, zaļo Latviju vasaras pilnbriedā. Pulksten 17.00 autobuss apstājas pie kempinga ar mazām, glītām mājiņām. Te tiks pavadīta viena vasaras nedēļa. Pēc iekārtošanās mājiņās notiek pirmā kopīgā sapulce visiem (bērniem, vecākiem, audzinātājiem).

Vadītāja parāda arī vietas, kurās apmetušies un būs atrodami šie darbinieki. Arī dienas režīms ir strikts: no rīta mazgāšanās, rīta rosme, mājiņu kārtošana, ēdienreizes, nodarbības, brīvais laiks, naktis (domātas tikai miegam). Ēdienreizes – četras reizes dienā. Pavāri gatavi ēdināt pēc vislabākās sirdsapziņas. Par to bērni pārliecinās katrā ēdienreizē. Pēc sanāksmes katrs ar parakstu apstiprina, ka visus noteikumus pildīs un ievēros.
Otrā rītā seko nometnes vizuāla noformēšana. Bērni no
krāsainā papīra izveido katrs savu ziediņu, vidiņā uzraksta savu vārdu. Ar
ziediņiem tiek izgreznots namiņš, kurā vārda īpašnieks apmeties. Pēc tam no
dzīpariem tiek veidoti ābolīši. Tā nometne vizualizē savu vārdu „Ābolēni 2017.” Ja kādam uzdevumu izpildīt ir pagrūti,
blakus ir audzinātājas Līga, Inita un Maija, kas palīdz gan ar padomu, gan
reizēm arī gluži praktiski.
Pirms
vakariņām vēl var spēlēt bumbas sporta laukumos ( tādu šeit netrūkst).
Kustības, sporta spēles, bērnu rotaļu laukumiņš, atrakcijas svaigā gaisā –
vienas no prioritātēm „ Ābolēnu” darbībā šajā vasarā.
Rīta rosme mūsu nometnē
nav nekāds apgrūtinājums. Vingrojumi ir viegli un interesanti, katrs tos var
izpildīt. Bērni ar sajūsmu atdarina peldētājus.
Pienāk
arī visvairāk gaidītais – saulaina diena, kad var peldēties. Bērni tiek
sadalīti pa mazām grupām un audzinātāju un mediķa uzraudzībā var doties ne
visai siltajos, bet mīlīgi čalojošajos viļņos. Krastā palikušie gaida savu
kārtu, skraidot, ierokoties smiltīs, veidojot no smiltīm dažādas interesantas
figūras, pilis. Pēc jūras priekiem viņi rūpīgi savāc savas mantas, pludmale
paliek tīra. Pēc peldes pusdienās zupas šķīvīši iztukšojas ātri, arī otrais
ēdiens (gaļas mērce ar dārzeņiem) pazūd kā nebijis. Gribētāji saņem
papildporcijas. Laiks līdz miega stundai tiek pavadīts sportojot, piemēram, ar
basām kājām pamētājot bumbu. Mazākie uzturas bērnu laukumiņā, daļa mētā bumbu
pāri tīklam. Ikvienam ir tiesības iejusties tiesneša lomā. Šeit bērni mācās būt
draudzīgi, saticīgi, respektēt kolektīvu. Īpašu cieņu izpelnās rotaļa,
piemēram, „jautrie vilcieniņi”, kā arī šķēršļu pārvarēšana apvidū. Tiek
uzklausīta jebkura ideja no bērnu puses. Gandarījuma jūtas un lepnumu izbauda
bērns, kurš drīkst demonstrēt paša izdomātos vingrojumus, un tos izpilda citi
bērni.
Visjaukāko
sporta dienu bērniem sarūpēja ciemiņi – multiplikācijas varones Peles Minnijas
tērpos. Tās sagādāja visiem spožu pārsteigumu Viss sākās ar draudzīgu fotografēšanos. Pēkšņi no attālākās telts tuvojās vairākas
Peles. Peles sasveicinājās un atklāja
sagatavoto pārsteigumu. Viņas paziņoja par sporta aktivitāšu pasākuma sākumu.
Visi nometnes dalībnieki draudzīgi devās uz kempinga tālāko nojumi, jo pasākuma
norise daļēji paredzēta nojumē un daļēji atklātā teritorijā. Tad nu jautrošanās
un sportošana varēja sākties.
Nojume bija izrotāta ar piepūšamajiem baloniem un aprīkota ar dažādām sporta iekārtām. Vispirms – kolektīva iesildīšanās, kā jau pienākas kārtīgiem sportistiem. Mūzikas pavadījumā Peles Minnijas rādīja dažādas aktivitātes, kas pārējiem jāatkārto. Visas aktivitātes bija saplānotas tā, ka bija izpildāmas arī bērniem ar kustību traucējumiem. Pēc tam savus vingrojumus rādīja arī citi nometnes dalībnieki.
Pēc
tam Minnija aicināja no nometnes dalībnieku vidus izvēlēt trīs komandu
kapteiņus. Dalībnieki izvēlējās savus komandu kapteiņus, un kapteiņi, savukārt,
izvēlējās sev komandas dalībniekus. Izloze notika netradicionāli - kapteiņi
stāvēja ar muguru pret pārējiem dalībniekiem un peles nosauca konkrētus
parametrus, pēc kuriem tika komplektētas komandas. Piemēram: pirmajā komandā būs
visi tie, kam ir gaiši mati, otrajā komanda būs visi tie, kam kājās ir
sandales, utt. Kad visas komandas bija nokomplektētas pilnā sastāvā, tad sākās
lielās sacensības. Bija jāmet bumbiņa mērķī. Citai komandai bija jāripina liela
bumba pa horizontāli novietotu tentu, kam vidū bija izgriezts caurums. Bumba
bija pēc iespējas ilgāk jānotur uz tenta virsmas, un tā nedrīkstēja iekrist
caurumā. Visiem bija liels prieks par panākumiem. Laukā gaidīja jau citas
aktivitātes - bija jāmet lieli gredzeni un jācenšas tos uzmest uz zemē
iespraustiem lieliem ziediem. Bija arī paredzēta vieta, kur bērni varēja
iejusties Smurfu un Micky peles izskatā un nofotografēties. Sportiskās
aktivitātes nedaudz patraucēja smalkais smidzinošais lietus, bet visi bija tik
aizņemti ar sportiskajam aktivitātēm, ka lietu nepamanīja. Nobeigumā visi devās
atpakaļ nojumē, kur bērnus gaidīja dejas un ziepju burbuļu parāde. Bērni bija
sajūsmā par sporta dienas pasākumu.
Nodarbību
izskaņā visi nometnes dalībnieki tika pie kāruma - saldējuma, ko peles bija
atvedušas kā ciemakukuli. Visi bija pacilātā noskaņojumā un priecīgi par jauko
pasākumu. Pienāca laiks atvadīties no pelēm, jo viņām jādodas prom no mūsu
nometnes.
Nometnē
aktīvi darbojās arī radošās darbnīcas. Šovasar ir daudz pavēsu un lietainu
dienu, tās bērni pavadīja telpās un nojumē, radot un veidojot ļoti skaistas
lietas. Viņi izmantoja savas prasmes, spējas, iztēli, kopā ar citiem bērniem
ieguva jaunas zināšanas. Radās varavīksnes krāsās apgleznoti auduma maisiņi, kā
darbarīkus izmantojot otas, švammītes, trafaretus, utt. Rūpīgi, pacietīgi, ar
mīlestību veidotais tika parādīts izstādē, pēc tam kārtots mapēs mājas vešanai,
kur varēs iepriecināt savus tuviniekus un draugus. Radošajā procesā gūtās
pozitīvās emocijas, jūtas un prieks nekad neaizmirsīsies.
Saulainā
laikā lieliska radošā darbnīca ir pludmalē. Tur guļ brīnišķīgi dabas veidoti
materiāli: gliemežvāki, sāļā ūdens nogludinātie olīši, dažādi kociņi, utt. Tā
iegūstams labs materiāls, kas noteikti iederēsies kādā skaistā rāmītī.
Kādu dienu nometnes dalībnieki skolotāju pavadībā atkal dodas uz jūru. Šoreiz notiek smilšu skulptūru veidošanas sacensības. Var izmantot jebkurus materiālus: smiltis, ūdeni, akmeņus, koka gabaliņus, zarus, kāda putna spalvu utt. Bērni ir jau sadalījušies komandās un var sākties aktīva darbība. Smilšu pilis dažreiz izjūk, tad audzinātāja nāk talkā. Pludmalē top gan augsti smilšu kalni, gan dziļas bedres un tuneļi, ķirzakas, poniji, pūces, truši un, protams, smilšu pilis: zēniem no akmentiņiem, ar aizsargvaļņiem un karogiem, bet meitenēm sarežģītākām konstrukcijām ar dārziem un ceļiem. Ikviens ir lepns par padarīto un vēlas izcelties ar savu darbu. Šoreiz ir tik liela skulptūru dažādība, ka tiek nolemts, ka nebūs pirmo, otro vietu, bet būs dažādas nominācijas. Šādi noteikumi bērnus iepriecina. Uzvar sajūsma par drauga skaisti padarīto darbu, prieks, aizrautība un izdomas spējas.

Grūti būtu atrast bērnu, kam nepatiktu doties izzinošās, aizraujošās ekskursijās un pārgājienos. Arī
„Ābolēni” gaida šos jaukumus. Bērni to ir pelnījuši, un audzinātājas piepilda
viņu vēlēšanos. Tiek izveidotas divas
grupiņas atbilstoši interesēm. Saule ir sasildījusi pludmales smiltis un jūras
ūdeni. Pārgājienā var doties basām kājām. Viena grupiņa dodas gar krasta malu,
brienot pa ūdens šļakatām, otra – izzinošā gājienā augstāk pa krastu. Bērni
priecājas, līksmo, bet neaizmirst būt arī vērīgi. Viņi tā aizraujas ar dažādu
krāsu un formu akmentiņu lasīšanu, ka piepildās gan kabatas, gan maisiņi. Bērnu
interese ir nenogurstoša. Tādā atraktīvā veidā viņi iepazīstas ar jūras spēku
un dabas daudzveidību. Un tā, bez sausām, teorētiskam runām, mostas sirdīs dzimtenes mīlestības jūtas, lepnums par tēvu zemes dabas daiļumu un vērtīgumu.
Un
kādu dienu atkal ir negaidīti ciemiņi.
Nodarbību nojumē bērnus sagaida Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta
Kārkliņa un muzeja zinātniskais līdzstrādnieks Andris Ērglis. Ar interesi bērni
klausās stāstījumā par mūsu folkloru, par Krišjāņa Barona nenovērtējamo
ieguldījumu tautasdziesmu vākšanā un apkopošanā. Stāstījumā arī par gadskārtu
ierašām, rotaļām, kopīgi skan dziesmas, jo Andris Ērglis ir arī viens no
folkloras kopas „Budēļi” dalībniekiem. Tā kā nometne ir dabā, tad tiek teiktas
tautasdziesmas par dabu ( mežu, kokiem, meža iemītniekiem, augiem, utt.).
Bērnus aicina ieklausīties koku skaņās. Klausītājiem ir iespēja ieklausīties
lapu šalkās, putnu balsīs, jūras skaņās. Iespējams, ka daudzi aizdomāsies par
tautasdziesmu vārdiem un to nozīmi. Ciemiņi ir atveduši līdzi dažādus tautas
mūzikas instrumentus. Katrs bērns tiek aicināts pamuzicēt kopā. Īpaši daudz
klausītāji uzzina par Krišjāni Baronu, viņa bērnību, studijām un mūža darbu –
Dainu skapja izveidi. Bērni saņem interesantas darba lapas - sākot ar
krāsojamiem uzdevumiem un labirintiem, līdz Krišjāņa Barona dzīves gaitu
apkopošanai jautājumu anketās. Ciemiņus pavada ar sajūsmu, bet atbildes darba
lapās meklē vēl brīvajos vakara brīžos. Šim pasākumam veltītais laiks nepazudīs
- mūsu bērni papildināja savas zināšanas par latviešu kultūras vēsturi un
izcilu tās pārstāvi.
Nometnes
noslēgumā visi bērni saņēma dāvaniņas, savus darbiņus, cienājās ar sagādātajiem
gardumiem un pārsprieda nometnes laikā piedzīvoto.
Daži apmainījās ar
kontaktinformāciju, jo bija ieguvuši jaunus draugus un vēlējas draudzību
turpināt arī pēc nometnes beigām. Visi kopīgi fotografējās piemiņai. Bija labs
un pacilāts noskaņojums. Diemžēl paredzētais nometnes noslēguma ugunskurs tika
atcelts drošības apsvērumu dēļ, jo bija sacēlies spēcīgs vējš un sākusies
intensīva lietusgāze. Ziņu par ugunskura atcelšanu visi uzņēma ar izpratni, un
tas nesabojāja dalībnieku noskaņojumu. Svinības
turpinājās nojumē.
Paldies
visiem atbalstītājiem par jauki pavadīto laiku!