Galerija

Projektā „Mēs kopā veidojam Latviju un svinam tās simtgadi” esam apvienojuši trīs aktivitātes:

„Uz Likteņdārzu pie Latvijas likteņupes Daugavas”.

Turp devāmies sestdien, 4. augustā. Likteņdārzs sagaidīja ar zaļojošu dārzu, ziedotāju iezīmētu bruģi, akmens krāvumiem, izziņas takām…

Daudz interesanta uzzinām Skrīveru dendroloģiskajā parkā, kur mūsu gide ir Daina Vancāne-Viļuma. Viņa ir vairāku grāmatu autore un sastādītāja, un ne tikai laba rakstītāja, bet arī stāstītāja. Uzzinām par Skrīveru novadu, kas izveidots 2009. gadā. Viens no pazīstamākajiem novadniekiem ir rakstnieks Andrejs Upīts, kurš daudzus prototipus savu darbu varoņiem sastapis tieši šajā pusē.

Skrīveru dendroloģiskais parks ir unikāls Eiropas nozīmes dabas vēstures piemineklis. Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilans Sīverss kokus ieaudzēja no sēklām, kas tika ievāktas to dabiskajā izplatības apgabalā.  Parkā iepazīstam pašus interesantākos kokus, kas raksturīgi dažādām valstīm dažādās pasaules daļās. Un te ir vairāk nekā 250 dažādu koku un krūmu sugu. Varam apbrīnot unikālu apūdeņošanas sistēmu. Kas ņem ūdeni no kalna dīķa, un arī to, kā ūdens tika pievadīts pie katra stādiņa.

Skrīveru pārtikas kombinātā varam sajust vēstures elpu un bērnības garšu. Tā ir visvecākā „Gotiņu” ražotne visā Ziemeļeiropā. Leģendārās konfektes skrīveru kombināts sācis ražot 1957. gadā.

Mūs sagaida jaunā gide, kas stāsta, kā viņas ģimene sākusi saimniekot šajā uzņēmumā, kā top jaunas konfekšu receptes. Pašas jaunākās – „Gotiņa ar kaņepēm” un „Gotiņa ar čili” katrs grib arī iegādāties, lai mājās pārvestu kā suvenīru, taču pašu ietītās konfektes garšo vislabāk.

„Latvijas pagātne un šodiena Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā”

Brīvdabas muzejs mūs sagaida trokšņains un rosīgs. 2. septembris, svētdiena pirms skolas gada sākuma. Brīvdabas muzejā ir Amatu diena un Spēļu un rotaļu diena. Mūs sagaida gids Igors, kurš vedina doties turp, kur skan balsis un mūzika.

Amatu dienā var daudz uzzināt par aitām, aitkopību, aitu šķirnēm, aitas vilnas izmantošanu, krāsošanu…

Citā vietā var iepazīties ar pirtnieka arodu, amata noslēpumiem un dažādām pirts konstrukcijām.

Saulīte silda kā vasarā, un visiem ir labs noskaņojums. Gan pagaršojot lauku rupjmaizi, vērojot, kā top sviests, kuru varam uzlikt uz šīs maizītes, gan iepazīt latviešu tautas paražas lauku sētā. Dzīves organizāciju lauku mājā, veļas mazgāšanu tad, kad nebija ne veļas mašīnu, ne veļas pulvera…